Astoņi dubultcipargada mēneši. Savādi, dīvaini, baismīgi, traģiski, komiski, absurdi, joprojām līdz galam nesaprotami un nesaprasti. Kas tik viss nav bijis?!
Tikai Laiks parādīs, vai viss tiešām bija tā, kā mums ticis stāstīts. Tikai Laiks parādīs, kas mēs esam – domājoši un jūtoši cilvēki vai divkājainas būtnes ar nosacījuma refleksiem.
Viņš Dārdoņa. Skaļa, metāliska dārdoņa un kaucieni, it kā simts velnu vienlaikus vilktu pa bruģi vagoneti ar tukšām tējkannām un vēl dziedātu. Tā varētu skanēt elles lielskunga orķestra mēģinājums.
