Skrējiens pa šķēršļotu apvidu – sajūta, lasot šo darbu. Brīžam aizraujas elpa, brīžam zari sitas acīs, švīkst gar ausīm. Negaidīti, sabiezināti notikumi, un pie tā visa – cilvēka psihes vistumšākie nostūri, kas slēpj sevī skaudību, naidu, atriebību. Visam ir cēloņi, no kaut kurienes tam aug saknes. Emocionālā nestabilitāte veido robežstāvokļu personību, kura nespēj uzņemties atbildību par savu dzīvi, rīcību, visur vainu saskatot citos; skaudība un mazvērtības izjūta, miksēta ar pārākuma un savas izredzētības izjūtu – augsne, kurā koši zeļ ļaunuma un nozieguma puķes.
Vissāpīgāk griež tuvākie, visbriesmīgāk nodod savējie. Toties pilnīgs svešinieks reizēm pastiepj siltu roku, palīdzot pakritušajam tikt laukā no savējo raktās bedres.
