DOMGRAUŽI
Detektīvsērijas Izmeklē Anna Elizabete atziņu krājums

Par to, kas bijis un būs

   Trīspadsmit gadi un divdesmit piedzīvojumu pilnas tikšanās ar Annu Elizabeti un viņas draugiem – daudz vai maz?
   Negulētas naktis, man rakstot un jums lasot, – daudz vai maz?
   Nobrauktie kilometru tūkstoši, ar mūsu detektīvprogrammu (un pūčmājniekiem azotē) dodoties pie jums, mīļie Lasītāji, – daudz vai maz?
   Līzbete pasmīnētu un atteiktu – nu, kā uz to paskatās, vienmēr jau var pacensties vairāk, labāk, tālāk, ilgāk un biezāk...

   Tad nu, gatavojoties šim jubilejas gadam, aizdomājos par savu paralēlo dzīvi – laiku, ko garajās, tumšajās nakts stundās ap mūsmāju senlaicīgo rakstāmgaldu pavadām prāvā pulciņā – visi, kas jelkad ir dzīvojuši vai viesojušies Pūču Mājā. Runājamies – štukojam, plānojam, prātojam – par visu, kas jau bijis, un par visu, kas vēl gaidāms nākotnē.
   Trīspadsmit gadu un divdesmit grāmatu garumā risinot noziegumus, Annai Elizabetei un viņas draugiem sakrājusies prāva vācelīte īsdomu un gardomu – gan nopietnas atziņas, gan jautri kalambūri un vārdu spēles.
   Par godu detektīvsērijas IAE jubilejai, tapuši Domgrauži – par laikiem un tikumiem, naudu un zīmēšanos, krīzēm, varas spēlēm un cīņām bez noteikumiem, zirnekļiem burciņās un astoņkāju taustekļiem, ierūgušu saldkrējumu un mūsdienu orākuliem, rozā brillēm, skeletiem skapjos un vēstures putekļiem, skrūvītēm, ķeksīšiem un sīkiem gariņiem, augšām un apakšām, ģenerāļiem, pankūkām un mārrutkiem, pasaules glābšanu un krītošiem ķieģeļiem, ķepām, astēm, draudzību un mīlestību. Ar ironiju, protams, jo reizēm tikai tā var izteikt, kas uz sirds. 

   Šajā krājumā apkopotas nopietnākās un nenopietnākās, skaudrākās un sirsnīgākās, smeldzīgākās un zobainākās domas un atziņas – tās, kas, reiz skaļi izteiktas vai uz papīra uzrakstītas, vēl ilgi neliek miera – grauž, urda, tirda un skribinās. Tāpēc – Domgrauži.
   Ērtības labad lielās domas un mazās domiņas apkopotas trīsdesmit trīs tematiskās sadaļās, aiz katra domgrauža ar pelēkiem burtiem norādot tā izcelsmes vietu. Bet to, kuram personāžam kāda doma pieder, kad un kāpēc tas teikts vai domāts, jūs noteikti uzminēsiet (vai atradīsiet) paši – būs savdabīgs detektīvpiedzīvojums vienam vai vairākiem vakariem. Katram runātājam ir sava, ne ar vienu citu nesajaucama balss, savs runas veids un iemīļotie, spārnotie izteicieni. Un ticiet, viņiem ir ko teikt, pat ja viņi, tāpat kā viss cits sērijas IAE grāmatās, ir izdomāti.

   Tad nu tā – Annas Elizabetes zīmīgā rūna ir R (ceļš): ceļš turpinās!
   Tiksimies grāmatu atvēršanās, jubilejas gada izbraukumos, vēstulēs un, protams, pūčmājnieku nākamajos piedzīvojumos!

Uz saredzēšanos –
Dace un pūčmājnieki