Lasītāji par romānu “BEZ NOŽĒLAS”

Aizraujoša lasāmviela ar padziļinātu varoņu rīcības psiholoģisko analīzi. Visos laikos lasītājus interesējusi psiholoģija – iespēja izzināt psihes noslēpumus un darbības mehānismus. Šīs zināšanas paver iespēju izprast sevi, savu rīcību cēloņus un sekas. Taču tās dod iespēju arī izmantot citu cilvēku vājības, manipulējot ar tām, vadīt viņus sev vēlamā virzienā, - viss atkarīgs no motivācijas, cilvēka ētiskā kodola, ego spēka un orientācijas. (Arī dinamīta izgudrotājs nedomāja par cilvēku iznīcināšanu.) Viss atkarīgs, kā rokās nonāk šīs zināšanas.
Mūsdienu izmežģīto vērtību sistēma, arī jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas palikt anonīmam, iznīcinot otru cilvēku, atver Pandoras lādi: atbrīvo viszemiskākās tieksmes, provocē vēlmi iegūt slavu, izņirgājot citus, atdarinot filmu varoņus, ignorējot cilvēka emocionālos pārdzīvojumus. Viss atkarīgs no mērķa un motivācijas. Pat vissmagākos brīžos cilvēkam paliek iespēja – saglabāt cilvēcību vai degradēt, barojot savu ego, ambīcijas, naidu, atriebību. Šī tēma ir ļoti aktuāla šodien, runājot par vardarbību ģimenēs un pret dzīvniekiem. Paldies par tās aktualizēšanu!

Ilze Veitnere, pensionēta klīniskā psiholoģe,
tiesu psiholoģijas eksperte

Paldies par kārtējo bezmiega nakti! Satraukums, spriedze! Tik daudz kūleņu, ka nesaproti, kurš šajā operā ir diriģents. Savējais pēkšņi var izrādīties tik ļoti ne savējais... Kad maskas krīt, viss sāk sakārtoties! Taču tikai laiks parādīs gūtās mācības – kāda maizīte kuram ēdama!
Taču pasaule pie tā neapstāsies, nāks jaunas dienas un nedienas. Svarīgākais – lai būtu vairāk tādu ļaužu, kuri var nosargāt patiesību. Tādi kas bez nožēlas izdzīs no mežiem, izvilks no visdziļākajiem ūdeņiem taisnību – lai cik varbūt pašiem sāpīgu. Ticu – tādi ir un būs!

Jānis Beķeris, uzņēmējs, lauksaimnieks

Kā allaž, lasot sēriju IAE, esmu kopā ar Annu Elizabeti un viņas mīļajiem – sajūtas nereāli klātesošas. Zinu, viņa ir neatkarīga un stipra, bet ir brīži, kad tik ļoti gribētos viņu apķert, samīļot un ļaut paraudāt... Pat stiprajiem tas reizēm jādara, lai neizdegtu.
Arī šajā grāmatā autore tieši, nesaudzīgi un spēcīgi sauc lietas iestājos vārdos, atklājot to, ko pat trakākajos murgos iedomāties nevar. Kāds tiek pārbaudīts ar varu, cits ar naudu. Ne visi to iztur, ne katram pa spēkam palikt tādam, kāds bijis līdz tam. Un atklājas, ka tu savu vistuvāko cilvēku neesi pazinis, viņš tevi ir nodevis un spēlē dubultu spēli. Bet tev jādomā, kā to norīt un dzīvot tālāk...

Antra Apanasjonoka, grāmatmīle

Moderno feodāļu spēles, demokrātiskā galma intrigas, demokrātiski ekskomunicētie. Un demokrātiskā stulbuma slavinājums. “Pareizo dogmu” psiholoģiski nemanāmā uzspiešana. Tā varētu raksturot procesus, kas notiek gan IAE sērijas 19. grāmatā, gan mūsdienu sabiedrībā.
Ir tikai jāpaver acis, lai to saskatītu, ir jāvēlas vērot, lai saprastu. Acīgs un vērīgs lasītājs saskatīs. Un varbūt nošausmināsies. Par to, kā notiek krēslu pārdale un amatos tiek iecelti cilvēki, par kuru atbilstību ieņemamajam amatam ir nevis mazas, bet gigantiskas šaubas. Politiskajās aprindās liela nozīme ir lojalitātei konkrētas ideoloģijas nesējam, nevis profesionālajām, individuālajām prasmēm.
Tikai Latvijā var izveidoties situācija, kad tā sauktās velkāmistu vēstules parakstītāja persona, kas ļoti atbalsta nelegālo robežpārkāpēju uzņemšanu Latvijā, var kļūt par iekšlietu ministru, kam jāsargā gan NATO, gan Eiropas Savienības ārējā robeža, jāveicina robežžoga izbūve, bet reāli politiskajās aprindās notiek diskusijas par “žoga reputācijas jautājumiem”.
Vai pienāk diena, kad darbinieks un darba devējs nezina – šodien iet uz darbu vai neiet, maksāt pēc parastās likmes vai piemērot brīvdienu likmi, jo, lūk, daži likumdevēji grozījumus likumā pieņēmuši dažas minūtes pirms sākas brīvdiena. Tas nekas, ka visur haoss, tas nekas, ka neviens netiek atbilstoši normāli informēts, galvenais – sagādāt cilvēkiem svētkus, īpaši tiem, kam gaidāma operācija, vai mazu bērnu vecākiem, kam steigšus jādomā, kur atstāt mazuli...
Pārsvarā šādu lēmumu pieņēmēji ne dienu, ne stundu nav strādājuši algotu darbu, bet bijuši piezīdušies pie valsts pupa. Viņiem nav ne mazākās nojausmas, kā jānopelna katrs cents. Vara jau sen attālinājusies no iedzīvotājiem – dzīvo savā paralēlajā visumā, kur viss tiek vērtēts politisko intrigu un izdevību šaurajā ietvarā. Bet mirstīgajiem, kas nav tik augstu tikuši, jādzīvo un jāapkalpo vara, jāmaksā varai nodokļi. Jāatsakās no skolām lauku reģionos, lai varētu pacelt pedagogu algas. Tikai neviens nerunā par to, ka jāsamazina ministru, deputātu un augstākās ierēdniecības skaits...
Annas Elizabetes deviņpadsmitā grāmata atšķiras no citām. Skaudri. Vai kādreiz beidzot būs labi? Varbūt, taču tad jāsagrauj sistēma, kas, reiz ar labiem nodomiem būvēta, dažu varaskāru, ambiciozu un alkatīgu cilvēku dēļ pamatīgi deformējusies. Bet, lai sagrautu sistēmu, kas darīs visu, lai pašsaglabātos, ir jābūt milzīgam atbalstam, vai jāatrodas ārpus sistēmas un tās ietekmes zonas. Daudzi jau tā izdarījuši – pametuši valsti, savus tuvos, senču mājas, lai dotos prom no šīs varas, kas domā tikai par savām šaurajām interesītēm, nevis iedzīvotāju kopīgo labumu un interesēm. Kas notiks ar tiem, kuri cīnās, cenšas uzlabot, mainīt? Tie izdzīvos, vai tos klusām pa vienam pazudinās, vispirms izstumjot kā sabiedrībai nevēlamus, pēc tam nemanot piegriežot skābekli un eksistences iespējas? Paliek šie uzdotie un vēl neatbildētie jautājumi.

Aivis Biķernieks, sociologs

Daces Judinas jaunajā IAE-19 detektīvā “Bez nožēlas” lasītājs tiek vadāts pa nopietnām takām. Vijot sižeta pavedienu, autore liek aizdomāties par lietu un notikumu kopsakarībām. Viss ir saistīts – nauda taisa naudu, ļoti liela nauda taisa ļoti lielu naudu, bet visam pāri ATTIEKSME. Pret to, ko darām vai nedarām...
Vienmēr fascinējusi rakstnieces prasme skart tieši tās dzīves sfēras, no kurām sabiedrība vislabprātāk vēlētos norobežoties vai neredzēt to samilzušās problēmas – kultūras joma, izglītība, medicīna, galu galā – vispārējā drošība. Tās visas bez izņēmuma piedzīvo visdažādākās reformas (bieži vien reformu pēc)... Filigrāni un smalki pieskaroties sāpīgajām tēmām, lasītājs tiek aicināts aizdomāties par sevi, savu vietu šajā dzīvē, par to, cik dzīvojam sev, cik citiem. Viennozīmīgi – visaptverošs izpētes darbs, kurš rosina pilnveidotiess.
Un tie “kaķa nadziņi” – spožs Daces Judinas IAE detektīvu “brends” – kopā ar dzirkstošu, sprēgājošu valodu, spilgtiem izteicieniem un salīdzinājumiem atkal un atkal pārliecina, ka latviešu valoda ir bagāta, spilgta un spēcīga, lai radītu vidi, kurā esi ne tikai skatītājs no malas, bet ļoti, pat ļoti visā iesaistīts. Paldies!

Siguta Pugule, ar pedagoģiju saistīta lasītāja

Vienmēr ar lielu interesi gaidu jaunos sērijas “Izmeklē Anna Elizabete” romānus. Arī šis Daces Judinas jaunākais darbs nelika vilties. Jau labi iepazītie varoņi atkal piedzīvo sarežģītas situācijas un veiksmīgi tās risina – spoži prāti un cilvēki, senas dzimtas un noslēpumi krustojas ar mūsdienu vidi un sabiedrības problēmām. Ar humoru piebildīšu – šoreiz grūti piedot autorei pašā interesantākājā vietā uzrakstītos vārdus “Turpinājums sekos”. Gaidu!

Valts Dalbiņš, uzņēmējs

Kā vienmēr – bezmiega nakts garantēta. Jo nespēj atrauties. Saki sev: “Vēl tikai dažas lappuses... Labi, tikai šo nodaļu pabeigšu un tad gan gulēt!" Arī šoreiz. Lasot ik brīdi nāk prātā Bulgakova vārdi: “Ak, cik dīvaini tiek jaukta kāršu kava, karalien!” Attiecības dzimtā, ģimenē, profesionālajā jomā, kas caurvijas un atstāj neizdzēšamu iespaidu viena uz otru. Draudzība, dziļāka par asinssaitēm. Un meli. Nodevība. Vilšanās sāpes. Mūžīgā cīņa ar korupcijas pūķi, kam galvas ataug ātrāk, kā bruņinieks spēj tās nocirst. Viss savijies kopā sarežģītā, intriģējošā rakstā, kura cilpas un mezglus lasītājs gatavs šķetināt aizrautībā degošām acīm. Pie reizes velkot paralēles ar reālo dzīvi, kurā tieši tāpat Dzimtenei naidīgi atnācēji īsteno nesaprātīgas reformas, lai kangariski grautu, postītu un šķeltu patieso, vērtīgo un saprātīgo. Tomēr paliek cerība, ka saprāta uzvara ir iespējama.

Aija Burkevica, pedagoģe

Satikšanās ar labiem draugiem! Visi kļuvuši mīļi un tuvi, tāpēc jāpārdzīvo, ja kādam kas atgadās vai noiet greizi. Labi, ka notikumu vieta ir rakstnieces izdomāta, citādi bail pat iztēloties, ka kādā Latvijas pagastā vai izglītības iestādē varētu notikt tik daudz slepkavību!
Aicinu lasītājus iesēsties ērtāk krēslos – būs jāpalauza galva, meklējot vainīgos, pārdomājot mūsdienu Latvijas sabiedriski politisko dzīvi un jūtot līdzi vīriem – Mikam, Egonam, Ģirtam. Drosmīgi, vīrišķīgi, cieti – kā klints, uz kuras droši var būvēt māju. Un tomēr – kļūdās…

Jānis Vilnītis, uzņēmējs un politiķis

Pagātne un tagadne visā krāšņumā. Labais un ļaunais. Spilgti sasaucas ar notiekošo valstī, valdībā un organizācijās. Katra ministra, valststvīra, daktera kļūda atbalsojas daudzu cilvēku dzīvēs un likteņos... Kur nu vēl skolotāju, izmeklētāju un policistu izdarītais vai neizdarītais darbiņš. Bet viss kopā – stāsts par mūsu realitāti un valsti.

Valdis Gavars, politiķis un sabiedriskais darbinieks

Par nobriedušu personību liecina brīdis, kad cilvēks ne tikai apzinās sevī “dievišķo” un “velnišķo” pusi, bet spēj ieraudzīt sevi kopumā, veselumā – gan tīkamo, gan netīkamo. Jo vairāk iepazīstam sevi, jo lielāka iespēja koriģēt nevēlamo par vēlamo. Faktiski, pieaugušo dzīvē mēs sava DNS koncepta ietvarā, balstoties bērnībā un jaunībā gūtajā pieredzē, radām paši sevi no jauna.
Diemžēl šī radītāja atziņa attiecībā uz sevi, ne pasauli, bieži atnāk tad, kad gana daudz sadarīts, vai nu naivi uzticoties autoritātēm un propagandai, vai narcistiskā sevis pašpārņemtībā kampjot varu, slavu, baudu, sāta sajūtu tā arī nesasniedzot. Jo iekšā ir tukšums – liels, nepiepildāms sevis neapziņas tukšums... Tur, kur jābūt mugurkaulam, ir tikai vertikāla skrimšļu čupa, kura sakrīt tajā virzienā, kurā attiecīgā vara liek liekties... ja nav savu vērtību, izvēles, atbildības par savu dzīvi.
Nodzīvot goda un cieņas pilnu pret savu dzīvi nav nemaz tik vienkārši. Sena gudrība māca, ka skabargu otra acī ir vieglāk ieraudzīt nekā baļķi savējā. Tāpat – saprast, kuras ir tās īstās vērtības, kam sekot, ko meklēt un īstenot. Ideoloģiskā laikmeta gaisotne ir kā migla, kas neredzami pārklāj sirdsapziņu, notrulinot, iemidzinot dievišķo sākotni. Tā arī neatmodušies, vairs neatceramies, kas mēs patiesībā esam. Jo mazāka ticība sev, jo lielāka – ārējām autoritātēm, arī propagandai. Zaudējot senču rāmo dzīves gaitas uztveri, kas bija saskaņā ar ciklisko laika ritējumu, nokļūstam mūsdienīgā izdzīvošanas maratonā. Nebeidzamās rūpēs par iztiku, rēķinu nomaksu, kredītu atmaksu, strādājot pat ne vairs par vēdera tiesu, bet lai nomaksātu aizvien straujāk pieaugošos nodokļus, domāt vairs nav ne laika, ne spēka. Izdegšana, veģetatīvā distonija, depresija nav filozofiskas kategorijas, bet bieži sastopamu slimību nosaukumi. Jo cilvēks pārāk daudz strādā, dzīvē pārāk daudz stresa, naudas visam iekārotajam nepietiek, tāpēc jāstrādā vēl vairāk, un laimes sajūta tā arī paliek nesasniegta. Tās vietā apmaksāts kredītmaksājums. Andele centrāltirgū, andele biznesā, andele politikā, bet sirdsapziņa lombardā trīs grašu vērtībā.
Pa vidu šim digitāli modernajam tirgum – cilvēkbērns. Naivs un vienlaikus dzīves alku pilns, ticotbā laimīgai nākotnei, Baltijas jūras krastā būvē smilšu pili. Gaida savu mammu un tēti, kamēr tie biržā eirodolāros konvertē savu-mūsu senču zemi, mazbērnu brīvību, mīlestību... bez nožēlas.

Gundega Kozlova, psiholoģe, psihoterapijas speciāliste psihodrāmā

Daces Judinas jaunākais darbs “Bez nožēlas” neliek vilties – lasot stundas paskrēja nemanot. Patīkami patīkami atkal sastapties ar iepazītajiem varoņiem, kuri laika gaitā kļuvuši par tuviem draugiem. Darbs liek aizdomāties par problēmām, ko radījusi tieksme pēc varas, jauniešu vidi, vispasaules tīmekļa ietekmi uz cilvēku attiecībam, par draugu īstumu – mūsdienu realitāti, ar ko sastopamies ikdienā. Darbs interesants, aizraujošs, liek daudz ko pārdomāt. Lasīsim, pārdzīvosim un ņemsim piemēru no mūsu četrkājainajiem draugiem, jo “viņi mūs nekad nenodos un mīlēs mūžīgi”! Veiksmi autorei arī turpmāk!

Aivars Ozoliņš, uzņēmējs atpūtā

Bez nožēlas atzīstu, ka jaunākā Annas Elizabetes sērijas grāmata ir velnišķīgu, psiholoģisku pārdomu pilna un rozā acenes nežēlīgi nost raujoša. Jā, ir arī noziegums, pat vairāki, tomēr noziegumu līnija šoreiz pakāpās nostāk, jo varoņu psiholoģiskās cīņas un pārsteigumi ievilka tik dziļi, ka, aizverot pēdējo lappusi, īsi nespēju aptvert, ka tās ir beigas, ka jāgaida jauna grāmata.
Mēģinu uzminēt varoņu turpmāko attiecību peripetijas. Vecie grābekļi nav nolikti pavisam malā, taču aizsākušās profesionāli privātās pārmaiņas liek cerēt, ka neviens necietīs...
Lasot grāmatu, bieži aizdomājos, cik mūsu rīcība atkarīga no iedzimtības, cik tā ir pašu brīvā izvēle un cik citu cilvēku ietekme? Šķiet, derētu iedziļināties kādā psiholoģijas grāmatā...
Bet kur, pie joda!, palika TĀ diadēma? Atbilde sekos?

Meldra Gailāne, biblioholiķe – grāmatu blogere un bibliotekāre