Dace Judina - TASE MELNAS KAFIJAS (2011, 2015, 2021, Zv_ABC)

Sērijas Izmeklē Anna Elizabete 1. grāmata
Žanrs: psiholoģiski ironiskais detektīvs.
Darbības vieta un laiks: mūsdienu Latvija.

Kas notiek brīdī, kad smalkas dzimšanas dienas ballītes saimnieks nākamajā rītā savā viesnīcas istabā tiek atrasts miris? Pasākumu rīkojusi Annas Elizabetes svētku aģentūra...
Kāpēc viņa vienmēr iekuļas tādās nepatikšanās?
Aizdomas krīt uz visiem un ikvienu...

Viņa - Anna Elizabete (fon) Berga.
Sieviete – avantūra. Sieviete – piedzīvojums.
... no senčiem mantojusi nelielu muižiņu upes vidū, uz salas.
... ne no kā un ne no viena nebaidās, dzīvo un darbojas pēc saviem noteikumiem.
... prot rīkot svētkus un izklaidēt ļaudis, taču vairāk par visu mīl klusumu.
... pazīst puspasaules, acumirklī spēj rosināt atklātai sarunai, taču dievina vienatni.
... apveltīta ar asu, analītisku prātu, dzēlīgu ironiju un apskaužamu intuīciju.

Mūsdienas, vasara, Mežmuiža.

Firmas 10 gadu un Roberta Lauciņa 40 gadu jubilejas svinības notiek Mežmuižā, kas šim gadījumam par godu pilnībā aizvērta apmeklētājiem. Uzaicināti ap 100 izmeklētu viesu, smalka svētku programma - par to rūpējas Annas Elizabetes Bergas aģentūra ar māksliniekiem. Darbība notiek gan pilī, gan slēgtajā iekšpagalmā, gan pils viesnīcā.
Viss ir labi līdz pusnakts salūtam un tortes ēšanai, pēc kuras lielākā daļa viesu aizbrauc mājās. Paliek vien izdevniecības darbinieki, šefam vistuvākie viesi un daži mākslinieki. Dejas un dzerstiņš pils iekšpagalmā lāpu gaismā. Kāds no viesiem palūdz Robertu paiet nostāk privātai sarunai, pēc kuras viņš atgriežas pie līksmotājiem galīgu drūmā ģīmī un paziņo, ka viņam jādodas prom. Arī viesi un pasākuma rīkotāji pamazām norimstas un izvietojas pa numuriņiem.
No rīta atklājas, ka Roberta Lauciņa mašīnas uz vietas nav, numuriņš aizslēgts. Nav Roberta mašīnas. Arī Elīza pazudusi. Kad Anna Elizabete un Zane pēc brokastīm, vadot prom pēdējos viesus un kopā ar kolēģiem novācot viesību teritoriju, apstaigā viesnīcu, lai pārbaudītu, vai kāds kaut ko nav aizmirsis, atklājas, ka pazudusi atslēga no Roberta numuriņa - pie pils sarga tās nav, no ārpuses redzams, ka numuriņa logs ir vaļā, bet atslēgas caurumā kaut kas iebāzts. Šefa mobilais telefons neatbild, arī Elīzas telefons atslēgts. Anna Elizabete dodas pie pils sarga un lūdz sazvanīt pils saimnieku, lai vienotos par durvju atvēršanu. Bailes izrādās pamatotas - Roberts Lauciņš tiek atrasts miris. Steidzami izsaukto ātro ārsts apliecina - miris jau vairāk nekā 12 stundu... Noindēts.
Ierodas vietējās policijas nodaļas inspektors, bet viņam ārkārtīgi negribas iedziļināties galvaspilsētas lielo biznesmeņu intrigās. Anna ierosina pieaicināt atvaļināto policijas ģenerāli Basu un viņa māsasdēlu Galvenās Kriminālpārvaldes majoru Miku Kaķīti.
Kas noticis pagājušajā naktī? Roberta kolēģi atceras, ka šefs bijis pamatīgi piedzēries un arī dusmīgs. Zane atceras - Roberts pēc sarunas ar savu biznesa partneri atgriezies saniknots un sūdzējies par spēcīgām galvas sāpēm. Kāds no kolēģiem atklāj, ka vēl divas dienas pirms svētkiem šefs darbā uzrīkojis īstu asinspirti - tuvojošās krīzes iespaidā pusgada rezultāti bijuši bēdīgāki nekā gaidīts, un Roberts notikušajā vainojis savus darbiniekus, necenšoties iedziļināties valsts ekonomikā. Darbinieki bijuši neapmierināti, jo īpaši tie, kuri izdevniecībā strādā jau ilgāku laiku; atklāti sakot, īgnums briedis jau krietnu laiku. Pēdējā pusgada laikā nomainījušies desmit darbinieki, atbiruši vairāki sadarbības partneri.
Kaķītis sāk iztaujāšanu un lūdz Annas Elizabetes un Zanes palīdzību. Mazpamazām atklājas Roberta zirnekļa daba un spēja ieriebt visiem - gan draugiem, gan konkurentiem, gan cilvēkiem, kuri viņu mīl. Ir jau vēla nakts, kad visi tiek prom. Elita Ancīte atklāj, ka iepriekšējā dienā saņēmusi mīklainu e-pastu bez paraksta ar brīdinājumu - nedari tā, citādi būs nepatikšanas. Bez vēsts pazudušas gan Elīza, gan uzņēmuma grāmatvede...
Majoram Kaķītim un Annai Elizabetei ir vesela kaudze neatbildētu jautājumu - vai Roberts nogalināts, izdarījis pašnāvību vai miris savā nāvē; kāpēc par šefa nāvi nevies tā īsti neskumst; kas bija pazudušajā kamerā; kur palikusi Elīza - vai viņa vēl dzīva; kas turpmāk notiks ar izdevniecību. Galu galā - kas īsti notiek, jo viss pārāk atgādina iestudējumu...

Priekšvārda vietā

Ir cilvēki, kurus neinteresē citu privātā dzīve, taču viņiem nez kāpēc nākas ar to saskarties daudz tuvāk un dziļāk, nekā kāds var iedomāties. Ir cilvēki, kuri pat visikdienišķākajā situācijā spēj iekulties tādās nepatikšanās, no kurām pašu spēkiem neizķepuroties. Un ir cilvēki, kuriem pietiek vien ielūkoties otra sejā, lai redzētu, kas tam aiz ādas, lai saprastu – viņš stāsta taisnību vai melo...
Šāda omulīga dīvaiņu kompānija dzīvo Mežājos – klusā pagastā, stundas braucienā no Rīgas. Atvaļināts policijas ģenerālis, simpātisks kriminālpolicijas majors, pašmāju skatītāju iemīļots aktieris, žurnāla redaktore, datorģēnijs - brīvmākslinieks un Viņa – jaunās detektīvu sērijas galvenā varone – Anna Elizabete (fon) Berga, no senčiem mantotas muižas īpašniece un svētku aģentūras vadītāja.
...Var tikai iztēloties, kādas izjūtas pārņem izsmalcinātas korporatīvās ballītes lūgtos viesus, kad nākamajā rītā pēc naksnīgas uzdzīves aci pret aci jāstājas pretī faktam – visi un ikviens neatkarīgi no mantiskā un sabiedriskā stāvokļa iesaistīti noziegumā, un aizdomas krīt uz katru... Visīstākās cilvēku psiholoģisko tipu studijas!
Protams, visi romānā attēlotie notikumi, fakti un personāži ir tikai un vienīgi fantāzijas radīti un mīt iedomu pasaulē. Tomēr – šis ir arī mūsu laika un laikmeta atspulgs - delikātāka vai ironiskāka darbojošos personu, līdzcilvēku un fona notikumu skice.
Bieži vien tepat līdzās, nereti pat degungalā notiek traki interesantas lietas.
Jāprot tikai ieraudzīt...

!!! 2015. gada pavasarī iznāca Tase melnas kafijas otrais, atkārtotais izdevums.

Ko par Annu Elizabeti domā...

Agris Andžāns, literatūras pasniedzējs:
„Zemēs ar senām demokrātijas tradīcijām parasti runā par skeletiem skapjos, bet mūsu ciematā, kur mitinās gan jaunie, gan vecie latvieši, skapjos drīzāk ir svaigi miroņi. Šajā darbā ir viss, kas parasti veido klasisku angļu detektīvromānu - ierobežota telpa, neliels cienījamu un it kā draudzīgu ļaužu pulciņš..., vienīgi darbība notiek Latvijā, šeit un tagad, kad, apskurbuši no jaunās, skaistās pasaules, mēs aizmirstam, ka citas dzīves nebūs.”

Andra Rožkalne, ārste:
„Romānu nevis lasīju, bet baudīju: kafijas garšu, tās aromātu, rudā runča kažoku, veco namu... Vārda burtiskā nozīmē sajutu nevis domu, bet reālu matēriju. Romāns nav pārsātināts ar spriedzi, drīzāk - tik omulīgi valdzinošs, ka adrenalīna vietā organismu piestrāvo endorfīni. Liels paldies!”

Ilze Brigita Veitnere, tiesu psiholoģijas eksperte:
„Romāns aizrauj jau ar pirmajām lappusēm. Autorei nepārprotami ir talants veidot raitu, viegli lasāmu, aizraujošu stāstījumu, kas notur neatslābstošu lasītāja interesi līdz pašām beigām. Galvenā varone apveltīta ar patiešām izcilām novērošanas spējām, kā arī analītiskas psiholoģes dotībām. Autore demonstrē uzteicamas zināšanas un izpratni personības psiholoģijā un saskarsmē, gremdējoties cilvēku vājību un kaislību tumšākajos nostūros. Īpaši jūtamas analītiskās žurnālistes prasmes un nenoliedzamā pieredze; šajā lauciņā autore tiešām jūtas kā zivs ūdenī. Priecājos, ka mums ir atkal jauns, aizraujošs detektīvs!”

Roberts Jurķis, Ķekavas novada Domes priekšsēdētājs:
„Sižets saistošs un interesants, intriga saglabājās līdz beigām. Grāmata lasās viegli. Notikumi un personāži no mūsdienām, lasot bieži mēģināju literārajiem varoņiem pielāgot reālu personu no politiķu vai uzņēmēju vides – šķiet, sazīmēju vairākus. Notikumu pavērsieni - stipri reāli un pazīstami. Diemžēl tāda ir cilvēku daba - alkatība auksts aprēķins , nodevība un viltība.”

Mārtiņš Leiškalns, topošais aktieris:
„Raksturojot grāmata vienā vārdā, es teiktu „dzīve”. Stāsts pietuvināts reālitātei, atsedzot to no visām, it īpaši - tumšajām pusēm. Lasot smieklus strauji var nomainīt asaras. Ļoti interesanta notikumu attīstība, perfekti izstrādāta sižeta līnija. Nepārtraukti tiek uzturēta intriga, kas neļauj nolikt grāmatu ne uz mirkli un liek to „piebeigt” vienā rāvienā. Vienkārši lielisks „krimiķis”! Ar nepacietību gaidu autores nākamos darbus!”

Zinta Baltiņa, Rundāles novada Bāriņtiesa priekšsēdētāja:
„Grāmatu izlasīju vienā elpas vilcienā. Ļoti patika! Simpatizē autores žurnālistes asais, vērīgais redzējums un precīzā valoda. Lietas, vietas un cilvēki attēloti bez saldas un skaļas liekvārdības – spēcīgi, kā no lielgabala. Sižets aizraujošs, rakstīšanas stils dzirkstošs un atvēsinošs, kā avota ūdens malks! Vēlreiz paldies par labu grāmatu, ar nepacietību gaidīšu nākamās!”

Ivonna Baufale, pensionāre, Vāverīšu māju saimniece:
„Darbs ir saistošs, uzreiz aizrauj un iesaista lasītāju. Viegli sekot sižetam, lasot uzreiz sāc just līdzi personāžiem. Intriga saglabājas visa romāna ietvaros. Valoda bagāta, labskanīga, individuāla. Lasot sajutu, ka autore ir viens no personāžiem. Labprāt romānu lasīšu vēlreiz un ieteikšu arī citiem.”