You are here

Blogere Meldra Gailāne - Biblioholiķe par DĒLU

    Meldra Gailāne 

    Pēc savas laulības kraha psiholoģe Dagnija ir pārcēlusies uz dzīvi pie jūras otrā Latvijas malā iespējami tālāk no bijušā vīra. Iecerētā mierīgā un rāmā dzīve pārvēršas par spriedzes pilnu senu un ne tik senu noslēpumu izmeklēšanu...

       Romānā tiek šķetinātas vairākas līnijas, uzdoti būtiski jautājumi.
       Ja dzimtā visas sievietes ir bijušas raganas, kurā brīdī ir sperts tas solis, kas ved no gaismas uz tumsu? Un kā garīgās slimības korelē ar pārdabiskajām spējām? Vai viegli dzīvot nemīlestībā? Personības multiplicēšanās kā aizsargreakcija pret sāpīgiem notikumiem vai iedzimtība?
       Cik daudz esam gatavi pieņemt citādākos? Un kad citādība kļūst uzbāzīga? Atvaļinātajam kuģa kapteinim Gunāram Dreilim ir jāatšifrē, kurš no viņa diviem dēliem ir homoseksuāls un kurš nē? Gunārs vēlas, lai dzimtas mājas manto tas dēls, kurš radīs pēcnācējus. Kādus ceļus ies Magdas meita Gundega? Vai pakļausies mātei un sekos viņai līdzi iznīcībā, vai tomēr būs gana drosmīga, lai spētu pateikt – nē, un iet savu ceļu? Vai vecāki ir tiesīgi noteikt savu bērnu dzīves?
       Kā raksturīgi D. Judinas romāniem, arī romānā “Dēls” galvenā varone ir stipra sieviete (Dagnija) un pretstatā viņai ir pagļēvs vīrietis, kas lokās visiem vējiem līdzi (Jorens). Lasot romānu, rodas jautājums – kas gan īsti notiek ar vīriešiem mūsdienu pasaulē? Kurā brīdī sieviete ir kļuvusi tā, kas var visu, un ir izgaisis bruņinieciskums vīriešu vidū?
       Patiesības spogulis ir tas, kas atklāj mūsu lielākās bailes, dziļākās ēnas un arī to, ko visvairāk gaidām, viskvēlākos sapņus. Vai mums pietiek drosmes tajā ielūkoties? Jo tad visa dzīve mainīsies, nekādi vairs nevarēs pa vecam…
       Romānā būtiska loma ir atvēlēta jūrai. Jūra ar savu plašumu papildina to, kas jau ir cilvēka dvēselē. Un līdz ar to labi ļaudis jūras alkst, bet tos, kam dvēselē valda tumsa, jūra biedē. Jūra ir kā rezonators katra cilvēka iekšējai pasaulei.
       Šķiet, ka līdzās Annai Elizabetei Bergai (sērija “Izmeklē Anna Elizabete") nu ir nostājusies arī psiholoģe Dagnija. Interesanti, kāda būtu šo abu viedo sieviešu tikšanās vienā grāmatā?

       * Ciemošanās no pastāvīgas dzīvošanas atšķiras kā diena no nakts. Ciemos kafija arvien aromātiskāka, siermaize gardāka, namamāte smaidīgāka, kamēr viss tas pats mājās – ai, pierasts... Tāda nu reiz ir cilvēka daba. Un tikai vēlāk pamazām atklājas, ka arī ciemos ūdens mēdz būt rūsains, maize kalst un siers pelē, mājastēvs iedzer pa čarkai, bet laipnā mājasmāte, galvassāpju mocīta, dažbrīd var kļūt krietni nešpetna.
       * Pagātne ne vienmēr ir mierā ar tai ierādīto vietu, un reizēm nolemj atnākt viesos pie šodienas.

       * Dažreiz īsto cilvēku satikšanās un kopā būšana ir svarīgāka par kāzām, gredzeniem, stārķiem un mācītājiem.
       * Svarīgākais dzīve ir mīlestība, un tās mūsu dzimtā arvien ir trūcis. Gan man no vecākiem, gan jums no manis un... Magdas. Tādi mēs, latvieši, esam, – pieķeršanos un mīļumu izrādām vai nu pavisam maziņiem, vai tiem, kuri aizgājuši pa Mēnesstaru. Visādi citādi mums kauns būt mīļiem.