...un tad kļūs vieglāk!
Paula Sigita Cepleviča, grāmatu blogere

Pagājušā diena, nakts un vēl šodiena sajūtu līmenī uz Zemes bija ļoti spēcīga, un vēl turpinās...
    Naktī ilgi nevarēju aizmigt. Pusmiegā dzirdēju domu līmenī tādas kā balsis.
    Viena teica: “Ir vajadzīgi spārni!” Otra teica: “Tūlīt tie būs, un tad kļūs vieglāk!”

Bija ļoti daudz darbu, kas jāpabeidz. Vakar noslēpu Dimantu, lai šonedēļ nav vilinājums lasīt, citādi arī no rīta aiziešu gulēt. Šorīt braucu uz lidostu sagaidīt savējos, paķēru līdzi. Smaga soma šodien, jāpērk laikam lielāka.
    Bet vismaz autobusā interesantāk pagāja laiks.

Nu visu dienu jādomā, kāpēc Zane zvanīja, vai - kurš zvanīja no viņas telefona. Un tagad vajag jūru un mežu, lai izvēdinātu galvu pēc Mika un Līzbetes strīda. Uzvilkos.
    Nē, šoreiz lasīšu lēnām, jo man nav brīvas nakts! Arī šovakar jāstrādā - izrāde.
    Bet ieintriģēt ir izdevies jau pašā sākumā.
    Ehh, taisnība - nedēļas nogale pagalam. Sen jau vajadzēja gulēt. Un galīgi nestrādā plāns “vēl tikai vienu nodaļu”. Nekas, autobusā turpināšu lasīt!
    Līzbetei galīgi pilna sirds. Atkal līdzpārdzīvoju. Izcila vārdu divkauja Līzbetei ar Stagaru! Un Kaķīškalns man uzkrita uz nerviem. Atceros, Dace minēja - pienāks laiks, kad Annai būs jāizdara izvēle. Es, nezinot visu sižetu un viņa sarunātās lietas, iebildu - neaiztiec viņu. Tagad domāju pretēji. Lai sūta to egoistu ratā! Aizsvilos.
    Izlasīju. Uhh!!! Niknums un sāpes sirdī. Sevišķi pēc Mika ledainās e-pasta vēstules. Tādi vārdi!!! Bergu raganas... Man atkal vajag jūru, bet būs jāiztiek ar vīgriežtēju.
    Sakošļāju pēdējo kumosu. Vāks aizvērts. Atkal viņa mani apčakarēja! Pēdējie kauliņi nesaslēdzās. Bija nojausma par vainīgo, taču šādu pavērsienu negaidīju. Kolosāli!
    Gribētos teikt, kā teica tas viens fokusnieks: “Kur viņa to visu dabū?
    Rīt varēšu apdomāt izlasīto. Tagad jāiet gulēt.

Foto - Karīna Miezāja, LM