Tikko beidzu lasīt un esmu vēl grāmatas varā...

Spēcīgi uzrakstīti vairāku paaudžu vienas dzimtas sieviešu piedzīvojumi, pārdzīvojumi, emocionālās sajūtas. Mājas saimnieces no paaudzes paaudzē ir valdonīgas, varbūt šerpas, tomēr ļoti, ļoti stipras. Viņas ir tās, kas satur kopā ģimeni - katra latvieša mājas un būtības pamata šūniņu. Diemžēl, viņu vīrieši ir mazliet naivi, vienmēr bikstāmi, varbūt pat pagļēvi.

Interesants šķita baltu cilšu pieminēšana un pirmkodola skaidrojums. Tāpat misticisms un senās ārstniecības pieredzes izmantošana.

Vispatīkamākais - mājas nosargāšanas fakts. Jā, šodien, ik uz soļa, sastopam mantkārību, melus, liekulību. Sāp sirds par visu, kas notiek. Ko padomija izdarīja ar cilvēkiem - “nospēlēja kārtīs”...

Gribu, lai bērni un bērnu bērni dzīvotu daudz laimīgāk. Lai viņiem nebūtu to problēmu, kas mums. Sāp, ka valsts pati degradē kultūru un rauš tikai naudu. Žēl!

Uz sievietēm balstās pasaule un mūsu Latvija. Un Katrīnai nākas par to cīnīties. Viņa ir brīnišķīga savā cīņā par māju, pret lišķību, par savu taisnību. Izglītota, skaista, stalta, iztaisnotiem pleciem, mūsdienīga. Nezinu, vai pareizi domāju, bet man liekas, ka tikai tādas kā Katrīna glābs arī visu Latviju. Jācer, ka piepildīsies Finka vārdi: “Būs grūti laiki (jau ir), bet mana Latvija dzīvos. Būs neatkarīga.”

Gina Viegliņa-Valliete, literāte, dzejniece, novadpētniece