Brīnišķīgs darbs! Tieši laikā. Man ļoti, ļoti patīk! Kā plūstoši, vienlaicīgi, paralēli eksistē vairāki laiki! Atcerējos, kā mēs pārcēlāmies uz Valmieru, kur pacietīgi arī mūs gaidīja Māja.

Viss ir dzīvs un bezgalīgs. Vecās saimnieces gars un mājā dzīvojošie ļaudis. Tik spilgti tēli! Krāšņa, bagāta, smaržojoša valoda. Ik pa brīdim acis paliek miklas un birst asaras no tā, cik dzīvi cauri laikiem sajūtams mūsu tautas sīkstais gars.

Ļoti laikā šis darbs. Arī ģimeniskuma ziņā. To pilnīgi jūt. Atbildību, kas uzlikta sievietei un kas jājūt, lai ģimenes vīrieši realizētos un ģimenes būtu stipras. Svētīgs darbs.

Īsais kurss Latvijas vēsturē un pravietisks rītdienas redzējums, kad latvieši sabrauks mājās. Kaut vecvecvecmāmiņu, omīšu, vecvecvectēvu un opīšu stiprie gari pamostos pasaulē izklīdušajās mazmazmeitās un mazmazdēlos! Kaut mums būtu tādi brīnumozolkoka spieķi, kurus ietriekt vēstures ratu riteņos, pirms tas samalis, sašķaidījis mūs pīšļos un putekļos! Paldies, paldies par kolosālo darbu! Esmu aizkustināta līdz sirds dziļumiem.

Pirmo reizi mūžā lasīju kādu literāru darbu, pirms tas publicēts. Esmu laimīga, jo man ir paveicies. Pateicos par izrādīto godu! Zinu, ka doma trāpa kosmosā un materializējas.

Kaut ātrāk nāktu klajā “Septiņi vakari”, kas ierāva kā virpulī un aizzibēja vienā elpas vilcienā! Kaut vairāk būtu tādu Mārtiņu, kuri vienkārši jūt, ka jābūt blakus!... Aina ar strēlnieka Jēkaba atgriešanos. Raudāju tik ļoti, jo tik precīzi aprakstītas sajūtas... Un tā maita Maija! Cik daudz bija un ir tādu, kuru dēļ labi cilvēki palika un paliek bez mājām..!

... no aizkustinājuma joprojām birst asaras... Kaut latvieši atgrieztos mājās!

Un vēl. Šis darbs mani iedvesmoja uzzīmēt manas dzimtas koku. Paldies!

Krista Milberga, zvērināta advokāte, juriste