Lasītāji par IAE-18 romānu Sešas pēdas

Svinam tikšanos ar sērijas 18. grāmatu! Atkal kopā ar labiem draugiem, kuri dzīvo spraigu, aktīvu un nepavisam ne vienkāršu dzīvi. Sižets atkal spridzina!
    Gaismā tiek izcelti sarežģīti jautājumi, kas jau ilgstoši mums visiem nedod mieru. Kā tas nākas, ka jau kuru gadu starmešu gaismā grozās nebūt ne tie gudrākie, godīgākie cilvēki? Atkal par saviem priekšstāvjiem izvirzām cilvēkus, kuri nes negodīgu nodarījumu, reizēm pat kriminālu noziegumu un pārkāpumu nastu. Izliekamies to neredzam vai cenšamies mazināt nodarījumu smagumu? Pie varas raujas cilvēki, kuru nodomi nav tie tīrākie... Kāda loma te masu medijiem?
    Visi esam izbaudījuši agresīvā kaimiņa propagandas spēcīgo ietekmi uz cilvēku prātiem. Vai mūsu medijiem ir tīra sirdsapziņa? Vai skaisti noformēts iesaiņojums neslēpj ko negatīvu? Kaut vai tendence vairot dzeltenās tenkas, tukšu vāvuļošanu un “zemjostas vaļības”, nonicinot patiesas garīgi ētiskās vērtības. Te ļoti gribas atgādināt: neviens nav atcēlis karmas likumus par labo un ļauno darbu nezūdamību. Nekas nepaliek bez sekām!

Ilze Veitnere, pensionēta klīniskā psiholoģe

Dace Judina jaunajā grāmatā pievērš uzmanību attiecībām, kuras nemanot no cilvēciskām kļūst par tirgus attiecībām, kur svarīgākais – kādu labumu var iegūt no otra, cik tas izdevīgi. Nav svarīgas jūtas, ir tikai tirgus – es tev, tu man. Tiem, kuri iesaistās šādā tirgū, ir svarīgi atcerēties, ka agri vai vēlu viņi paši kļūs par pērkamu un pārdodamu preci. Bet vecu vai bojātu preci izmet ārā. Nevēloties kļūt par šādu preci, grāmatas varoņi spiesti sev uzdot jautājumus, kur pareizās atbildes atrašanai nepieciešams godīgums pret sevi un citiem.
    Autore notur uzmanību visas grāmatas garumā, taču ik pa laikam gribas nolikt grāmatu malā un aizdomāties par apkārt notiekošo, sevis paša – lasītāja – rīcību, uzvedību un attieksmi, visu to, kas nosaka – esi cilvēks vai prece kāda veikalā.
    Ļoti gribētos dzīvē satikt tādu Annu vai Vasili un uzdot dažus jautājumus, jo dažreiz liekas, ka pats sevi tā arī neesmu iepazinis. Taču – vai esmu gatavs dzirdēt atbildes?

Kristiāns Blumbergs, zemessargs

Allaž, kad rokās paņemu kādu no rakstnieces Daces Judinas sērijas Izmeklē Anna Elizabete romāniem, zinu, ka nenāksies vilties. To pavisam droši var teikt arī par jauno romānu Sešas pēdas: grodi savīts sižets, raita darbība, neparedzēti pavērsieni, varoņu attiecības, psiholoģija, aktuālas lietas un jautājumi, kas skar mūs visus, noziegumu šķetināšana, neatbildēti jautājumi... Tāpat kā iepriekšējās, arī jaunā grāmata ir tik kinematogrāfiska, ka lasot ir ļoti viegli vizualizēt gan vietas, kur risinās notikumi – Pūču salu, kādu skandāliem apvītu jaunceltni, lielveikalu, greznu ciematu, gan varoņus. Dažu pat gribas sapurināt – ei, nepieļauj citu pastrādātās kļūdas!
    Grāmata lasās tik raiti, ka to nav iespējams nolikt malā, līdz aizšķirta pēdējā lappuse. Lieliska lasāmviela garajiem vakariem, neatkarīgi no tā, kur tie pavadīti. Nepacietīgi gaidīšu turpinājumu!

Una Griškeviča, kultūras žurnāliste

Viss dēļ svešas naudas... Aizraujošs iepriekšējā romāna turpinājums, lasās viegli un ātri, intriga saglabājas līdz beigām. Ģimenes vērtības, dzimtu noslēpumi, attiecību līkloči, izmeklētāju dzīves un darba pārmaiņas, dažādi raksturi un cilvēcīgās vājības. Spoži psiholoģiskie portreti un dialogi.
     Varas spēles un kombinācijas atspoguļo sabiedrību, saskatīju vairākus prototipus... Alkatība, nenovīdība, skaudība un citi nāves grēki virza vairākus grāmatas varoņus, kuri, izmantojot citu vājības, izlaidību un tumšo pusi, cenšas iegūt un noturēt varu – jebkādiem līdzekļiem un metodēm. Vienlaikus, ar savām svirām valdot pār cilvēku prātiem un makiem, sabiedrību kopumā, viņi ļoti baidās no savu pozīcīju apdraudējuma: tikko tā notiek, tā neērtos vienkārši izmet – no dzīves, no balkona vai no mašīnas... Kādu laiku tas izdodas. Vai tiešām “cilvēks par naudu spēj visu”? Izrādās – nē. Ne vienmēr un ne visu. Toties par visu pienāk laiks samaksāt. Priecē, ka beidzot kādam nākas atbildēt. Gribētos, lai tādu brīžu būtu vairāk un atbildība iestātos vēl dzīves laikā!

Roberts Jurķis, uzņēmējs, politikas vērotājs

Meistarīgi savīti notikumi, noziegumi, cilvēki un likumsakarības. Lasot aizdomājos par leļļu dīdīšanu, marionetēm, kas gatavas uz visu varas, naudas vai bezizejas dēļ. Par varu, kas iegūta ar uzpirkšanu vai šantāžu. Par to, kāpēc cilvēki ļauj ar sevi manipulēt, neredzot solītāju patiesās sejas.
     Pilnīga un galīga cilvēka vienkāršā ignorēšana, panākt savu par katru cenu, nerēķinoties ne ar ko, arī ar dzīvību. Romāna varoņi tiek nostādīti grūtu lēmumu priekšā. Vai tiešām jāļauj sev kāpt uz galvas tikai tāpēc, ka cilvēks ir mums radinieks, draugs? Kāpēc labsirdīga sirds, attieksme un palīdzīga roka ar laiku tiek uztverta kā pašsaprotama?

Una Audijāne, Naukšēnu Cilvēkmuzejs

Vienmēr nepacietīgi gaidu ziņas par rakstnieces Daces Judinas grāmatu jaunumiem!
     Sešas pēdas ir kārtējais aizraujošais, interesantais darbs, kuru lasot viss cits paliek otrajā plānā un zūd laika izjūta. Spraigs sižets, dzirkstoša, asprātīga valoda. Atsevišķi gribu izcelt epizodes, kurās darbojas mūsu četrkājainie, astainie draugi. Paldies!

Aivars Ozoliņš, uzņēmējs atpūtā

Nervu galus kutinoši! Līdz pēdējām lappusēm nospriegota intriga. Meistarīgi satīts kamols, kura atritināšanai nepieciešama vērība, atmiņa, nojausma... Lasītājs tā tiek ierauts notikumu virpulī, vēstures līkločos, ka brīžam jāpasaka - stop!, mēģinot pedantiski izsekot notikumu ķēdītei. Apbrīnoju rakstnieci par fantastisko spēju uzburt vairākas paralēlās līnijas, neļaujot lasītājam atslābt ne uz mirkli. Priecē bagātā valoda, zīmīgie un ļoti iederīgie citāti. Autore ir lieliska cilvēku pazinēja, raksturu veidotāja. Lasītājs var izvēlēties, kam līdzi just, ko lamāt, par ko pasmieties.
     Brīnišķīga lasāmviela, kad gribas atslēgt prātu no ikdienas nebūšanām un straujā skrējiena.

Dace Frīdenberga-Samete, skolotāja

Pūčmājniekiem smags uzdevums – paralēli risināmajai lietai nākas atvērt savus skeletu skapjus un notraukt putekļus no tur mītošajiem rēgiem. Ieskatīties patiesības bezkaislīgajā sejā ne vienmēr ir patīkami. Greizsirdība, šaubas, kompleksi, ambīcijas, varaskāre, alkatība... Pandoras lāde slēpj baisus pārsteigumus. Kādas būs atbildes uz varoņu jautājumiem? Cik patiesas un saudzējošas? Cik gatavi esam, uzdodot sasāpējušu jautājumu, izdzirdēt patiesu un nekoriģētu atbildi? Cik ieelpu vajadzīgs, lai uzdotu jautājumu, uz kuru vitāli saņemt atbildi? Un cik izelpu – lai to sadzirdētu?

Vita Strode, kaislīga grāmatmīle

Manipulācijas. Cīņa par varu. Greizsirdība.
     Manipulācijas visos līmeņos. Individuālajā, grupu un iestāžu līmenī un visbeidzot – sabiedrības un politiskajā līmenī. Ja individuālajā līmenī manipulācijas ir bīstamas tikai indivīdam, ar kuru tiek manipulēts, tad organizāciju un sabiedrības līmenī šīs manipulācijas var būt liktenīgas gan pašai organizācijai, gan valstij. Turklāt nereti šādas spēles mīl spēlēt tieši to orgānu darbinieki, kuru uzdevums, ja ne misija, ir aizstāvēt valsti, pilsoņus, sabiedrības intereses. Der atcerēties, kā kāds bijušais opers no knābjveidīgas organizācijas TV kameru priekšā solījās publiskot kompromitējošu materiālu par politisko konkurentu, bet kolīdz kompetentas iestādes sāka interesēties, tā mapīte nejauši tika nozaudēta vai nozagta. Pirms vēlēšanām šur tur parādās interesanti video, telefona sarunu atšifrējumi, kurās vienkāršie cilvēki tiek dēvēti par primitīviem radījumiem, ko piektdienas vakarā interesē tikai alķītis un kotlete. Kur vara, tur arī pelēkie kardināli, kas vai nu atver durvis uz nolūkoto posteni, vai izsit beņķīti no kājapakšas, kad kaklā uzmesta nepatikšanu cilpa.
     Mikam Kaķītim šajā izmeklēšanā jāsaskaras ar tiešu manipulāciju – risku kļūt par pakalpojuma vai informācijas parādnieku tam, kurš piedāvā iecelt augstā amatā. Tikai jāatklāj, kurš nogalinājis politiķi, kura nagos nonākusi cita augsta amatpersona, kuras ietekmēšanai izmantota kompromitējoša informācija par sabiedrībā nepieņemamu sakaru. Diemžēl reiz vienotā Kaķīša komanda vairs nav tāda kā agrāk...
    Savukārt Annai Elizabetei un viņas tuvākajiem jāatrod pazīstama krimiķu autora slepkava. Šajā izmeklēšanā ir vairākas aizdomīgas personas, lai gan visi pavedieni it kā norāda uz vienu... Bet kriminālrēbusos nekas nav tā, kā šķiet sākumā. Tāpat kā dzīvē.

Aivis Biķernieks, sociologs

Šis ir laiks, kad daudz jādomā par attiecībām ar līdzcilvēkiem un to, kādām saitēm esam viens ar otru sieti. Tādēļ – par attiecībām. Lasīju un priecājos par Miku Kaķīti – šķiet, izgājis maldu un sāpju ceļus, viņš nācis pie prāta un atradis savu vietu, pat ja pēdējās grāmatas lappuses atsedz jaunu kamola tinumu kārtu... Dusmojos uz Egonu. Nu, kā vīrišķi reizēm var būt tik dumji? Ja blakus ir tava sieviete, mīli un lutini viņu, nevis moki ar greizsirdības scēnām! Pagātnes pieredze nav un nebūs attaisnojums, jo katras attiecības ir jauns sākums no baltas lapas: ko tajās ierakstīsi, tas būs.
    Ir trīs pārbaudījumi, kurus cilvēki mēdz neizturēt – ar naudu, varu un slavu. Vai tiešām arī Bergu saimē un draugu lokā kāds no šiem pārbaudījumiem kļūs par klupšanas akmeni?

Meldra Gailāne, bibliotekāre un grāmatu blogere

Sešas pēdas – tiešs pierādījums vecajo gudrībai “laiks visu saliks pa vietām”. Bet – arī mums ir jāiet, jādara, jācīnās! Tā mēs palīdzam piepildīties tam, kam jānotiek. Kaut kur Visumā un laika telpā ir sakārtots tā, ka zobratiņi griežas tikai vienā virzienā – pareizajā. Un pienāk tas mirklis, kad iedomāto varoņu un gudro vadoņu ilūzija “viss notiek tā, kā mums vajag” vienkārši sabrūk...
    Ticu, ka tā ir. Ne tikai pasakās ir reģi, glabātāji, darītāji. Ticu, ka Laika Rats griežas ar tādu jaudu, ka samals jebkuru sprunguļu licēju. Katrs saņems nopelnīto!

Jānis Beķeris, lauksaimnieks

Tā pierasts pie pūčmājniekiem un Annas Elizabetes, ka tie kļuvuši par manu ģimeni. Par savējiem. To sajūtu, kad esi ar savējiem, nevar pierakstīt, tikai izjust.

     Ģenerālis Bass atzīst: “Ir laime strādāt un dzīvot sev”. Jā, tā tiešām ir liela laime, kad var darīt darbu, kas pašam patīk: tad arī laiks iet ātrāk, priecīgāk, piepildītāk.
     Vai internets palīdz uzaudzēt popularitāti? Šādu jautājumu uzdod romāna varoņi. No vienas puses, jā, tā ir redzamā puse. Jo vairāk sevi popularizē soctīklos, jo slavenāks esi. Tas vairs nav atkarīgs no talanta. Galvenais būt īstajā laikā un vietā, nofotografēties ar slavenību, apgrozīties sabiedrībā, kas ir krējumu krējums. No otras puses, parastam cilvēkam neredzamā puse – aizkadra dzīve – bieži noved pie naida, pat iznīcības. Cilvēku pazudina neuzticēšanās, skaudība, greizsirdība. Vara, nauda. Godkāre.
    Lasot romānu, jādomā par cilvēkiem, ko grāmatas varoņi ielaiduši savā dzīvē. It kā savējie, bet... vai pienācis laiks, kad cilvēks pašiznīcinās? Kur ir robeža – kur beidzas skaistais un sākas neglītais? Šobrīd daudzviet galvenais ir ārējais spožums, kad viss viz, mirgo, zvīļo, laistās... Tas cilvēku apstulbina. Dvēseliski tukša mirkļa iespaids. Acis un dvēsele tukša. Bet kā spožuma apžilbinātajiem gribas izpausties! Par visu. Jo “esmu taču visur klātesošs un man par visu ir viedoklis!”
    Cik greiza, nepareiza un traka pasaule! Pārlieka iejūtība un humānisms reizēs, kad notiek vislielākās nelietības, tiek izdarīti noziegumi... Tā šķiet, ka likumi darbojas par labu noziedzniekiem, ne godīgiem cilvēkiem. Godīgs cilvēks nav pasargāts. Godīgu cilvēku likumi vai nu iznīcina, vai nospiež uz ceļiem.
    Vēl... Par draudzību un mīlestību. Par tām muļķībām un pārsteigumiem, ko cilvēks spēj sadarīt tad, ja pietrūkst sarunu un uzticēšanās. Bet pāri visam atziņa: “Lai saprastu, vai kādu mīlat, pamēģiniet iedomāties savu dzīvi bez šī cilvēka.”

Ruta Skrebele, literāte un pedagoģe