Lasītāji par IAE-22 romānu
ARĪ SAULEI IR PLANKUMI

   Aizraujošs un literāri uzrunājošs romāns, kura sižeta vijumi un spraigi atjautīgie dialogi neatstās vienaldzīgus kriminālromānu cienītājus. Informatīvi bagātinošās atsauces lasītājam ļauj dzīvāk iejusties grāmatā aprakstītajos notikumos, ieslīgt vēsturiskā un kultūrsociālā refleksijā, tostarp par tādiem mūžīgajiem tematiem kā vara, ietekme, bezierunu lojalitāte...
   Grāmatas nosaukuma semantiskā jēga nav tikai vizuāls konstatējums, bet atgādinājums, ka gan sabiedrībai, gan indivīdam laiku pa laikam nākas konfrontēties ar pagātni, ideoloģiskajām nastām un patiesības sūrumu tiklab globālā mērogā, kā savā individuālajā socialitātes telpā. Atzinību pelna autores Daces Judinas prasme pretstatīt uzticības pilnas attiecības un noslēpumainību, kas nav tikai žanram piekritīgs elements, bet organiska individualitātes un personiskās brīvības izpausmes forma.
   Lai grāmatai daudz domājošu lasītāju, kas līdz ar romāna varoņiem meklēs risinājumus!

Linda Lielbriede, advokāte

   No kurienes cilvēkā rodas tieksme darīt ļaunu citiem – šis jautājums Daces Judinas grāmatās pavīd atkal un atkal. Cik neesam par to diskutējuši! "Man tāda iedzimtība!" Tiešām? Cilvēkam pašam nav nekādas atbildības par sekām? Bet kur paliek katra personīgā izvēle starp labo un ļauno?
   Sākotnējais cēlonis ir bērna audzināšanas procesā aizmirstais pienākums, atbildība par izdarīto vai neizdarīto. Ja mēs daudzinām bērna tiesības, tad nedrīkstam aizmirst arī par viņa pienākumiem un atbildību. Ja pirmajam nodarījumam tūliņ neseko vērtējums vai pat sods, tad ar garantiju sagaidīsim nākamo, vēl smagāko nodarījumu. Īpaši bīstama šī tendence ir mūsdienu tehnoloģiju laikā, kad katrs var palikt anonīms, pat izpaužot savas vismelnākās tieksmes.
   Goda prāts un tīra sirdsapziņa, labestība un līdzjūtība – šīs vērtības atkal jāceļ godā, citādi aiziesim postā! Paldies par atgādinājumu!

Ilze Veitnere, pensionēta klīniskā psiholoģe

   Rakstnieces Daces Judinas detektīvsērijas "Izmeklē Anna Elizabete" 22. grāmata atkal iepriecina autores talanta cienītājus: spraigs sižets, negaidīti pavērsieni un intriga. Un ne viena vien. Turklāt ne tikai detektīvromānam piederīgā – "kurš vainīgs", bet arī – kādus jaunus notikumu "zigzagus" piedāvās rakstniece. To viņa neapšaubāmi prot...
   "Arī Saulei ir plankumi" – tāda "plankumaina saule" apspīd mūs visus. Citiem vārdiem sakot, pasaulē vienlaikus mīt gan labais, gan ļaunais. Anna Elizabete dīki nekavējas tukšās fantāzijās, apcerot bezjēdzīgu tēmu – kāpēc pasaulē eksistē ļaunais un augstāki spēki to pieļauj, bet vienkārši dara visu iespējamo, lai aktuālo ļaunumu mazinātu un vismaz uz laiku kupētu. Taču viņas spēkos nav izzudināt "saules plankumus"... ne debesīs, ne uz zemes.
   Stoiķis Marks Aurēlijs teicis: "Ļaunums atgādina cilvēkiem, kas ir labais, lai pašiem būtu orientieris izdarīt pareizo izvēli." Un, ja tā, tad viss nemaz tik slikti neizskatās.

Egons Rusanovs, zvērināts advokāts

   Asi sižeta pavērsieni, apbrīnojami savērptas intrigas, negaidītas vilšanās dažos varoņos. Jau pats nosaukums liek domāt, vai patiesi esam tik labi un pareizi, kā pašiem šķiet. Lūrēšana citu dzīvēs un to apspriešana daļai cilvēku aizņem visu brīvo laiku, aizstājot personīgo dzīvi. Bet tas izraisa aizvien lielāku skaudības, nenovīdības, ļaunprātības vilni. Gaidu turpinājumu!

Una Audijāne, Naukšēnu Cilvēkmuzejs

   Brīdī, kad cilvēks no savējā kļūst par svešo, kad tuvākie iedur mugurā nodevības dunci, ir smagi.
   Anna Elizabete spēj piecelties, nostāvēt, izturēt. Viņa nepadodas, bet iet un cīnās par savējiem. Par tiem, kam nav vienalga, par vājākajiem. Kaut mūsu pasaulē būtu vairāk šādu Annu Elizabešu!

Gundega Bidere, DZAB "Ķepu-Ķepā" saimniece

   Katrai grāmatai savas nianses, tāpat sērijai! Reizēm šķiet – tas, kas notiek, ir tikai sagadīšanās. Tinot pavedienu, ne vienmēr skaidrs – aprausies, sasiesies mezglā, sazarosies vai to izdosies gludi satīt. Daces Judinas darbos, arī šajā, pavedieni ir ļoti sazaroti: neiztikt bez dzimtas izpētes, laikmeta un vēstures procesu ietekmes uz cilvēku raksturiem un rīcību. Ļoti labi parādītas iesaistīto personu intereses – kā tās atspoguļojas dažādos līmeņos, kādi resursi izmantoti, lai tās piepildītu.
   Pārfrāzējot nosaukumu "Arī Saulei ir plankumi", - aiz plankumiem vienmēr var sajust sauli. Tā ir komanda, kuras kopīgais, savstarpēji cieņpilnais darbs un draudzīgā paļaušanās rezultējas kāda plankuma notīrīšanā, padarot sauli labāk redzamu.

Arvo Karelsons, pedagogs, vēsturnieks

  Grāmata ar savu spraigo sižetu aizrauj tā, ka grūti to nolikt malā, līdz nav izlasīta pēdējā lapa. Ļoti daudz dialogu, kas dara to dzīvu, kāpinot spriedzi, notikumu ātrumu un ievelkot sižetā tā, ka domās kļūstu par daļu no Annas Elizabetes komandas.
   Romāns liek pārdomāt vērtības un veidus, kā tiek sasniegti mērķi – tie raksturo indivīdus un viņu vērtību skalu. Reizēm trakajā ikdienas steigā un problēmu gūzmā piemirstam, ka Laiks ir lielākā vērtība, kas cilvēkam dota: to nevar nopirkt, pārdot, aizņemties vai uzdāvināt. Tādēļ Laiku, kas dzīvībai dots, jāprot izmantot ar lielu apdomu...

Sintija Stipre, juriste, diplomāte

   Būt vai nebūt? Palīdzēt vai ne? Mūžīgais jautājums cilvēkiem pārdomās. No vienas puses – labsirdība, dāsnums, vēlme palīdzēt citiem. No otras – apkārtējo uzskati, ka palīdzība, labsirdība un vēlme ziedoties ir pati par sevi saprotama lieta, un tas, kurš ziedojas, vienmēr būs blakus.
   Kurā brīdī jāsaka skaļš, konkrēts "Nē!", jo draudzība un attiecības pārvēršas izmantošanā? Vai ir robežas un marķieri, kas ziņo – nav labi, draugi? Ne viens vien palaikam uzdod sev šos jautājumus, klusībā domājot par došanos prom no cilvēkiem, vietas, darba, sabiedrības, valsts. Kādā brīdī jāsāk domāt pašam par sevi. Īpaši, ja draugiem, dzīvesbiedriem ir atdots viss, un pretī... lielais, skumjais Nekas. Vai mēģinājums sevi saglabāt ir egoisms, īpaši – ja esi atdevis visu? Plankumi ir ne tikai Saulei. Šaubās arī altruisti, ilgojoties būt saprasti, pieņemti, mīlēti un vismaz cienīti.
   Annai Elizabetei jāpieņem grūts jautājums. Būt pašai, mēģināt atrast savu laimi un piepildījumu vai būt tikai ērtajai personai, labestīgajam draugam, pie kā vērsties grūtajos brīžos? Kādu lēmumu viņa pieņems? Jautājums sākas no šīs grāmatas pirmā burta un ilgst līdz pat pēdējam...

Aivis Biķernieks, sociologs

   Cik viegli mūs, cilvēkus, var atkailināt! Katram ir kāds noslēpums – plankums; citam lielāks, citam mazāks, un cik viegli ar to var manipulēt! Kā skaudība un greizsirdība var pārveidot līdz šim normālu cilvēku! Kā kāre pēc lielas naudas noved uz noziedzības ceļa it kā adekvātu cilvēku, kura acis aizmiglojusi falša mīlestība. Jā, mīlestībai mēs gribam ticēt visos vecumos – arī ja sirmums matos, tomēr der padomāt ar galvu un neticēt nereālajam, citādi var nākties maksāt augstu cenu.
   Šermuļi noskrien, saprotot, cik šaušalīgi, ciniski un auksti var citu cilvēku dzīves pamest sev zem kājām kā mēslus. Kā var būt tik nenormāli mantkārīgs, lai vēl pie neaizbērta kapa dalītu mantu? Cik viegli mantas un naudas dēļ var nogalināt... Lai gan – par ko mūsdienās brīnīties?!
   Neskatoties uz visu, grāmatu caurvij labestība, mīlestība, ticība labajam un piedošanai, kas dod cerību un liek saprast savas kļūdas, lai tās vairāk neatkārtotu. Lasītāja sirdi silda trāpīgi apzīmējumi, tēlaina valoda, situācijas, kad gribas smieties skaļā balsī, iztēlojoties aprakstīto. Un, protams, dzīvnieki, kuri nekad nepieviļ un mīl ar beznosacījumu mīlestību. Ticēsim labajam!

Apanasjonoku ģimene Jelgavā

   Šoreiz tā ļoti interesanti – burtiski viens elpas vilciens un.... turpinājums sekos.
   Pasaulē viss nav tikai balts vai melns. Un labi, ka tā. Katram ir iespēja. Var daudz ko izlabot un salabot, bet – vai visu vajag glābt? Varbūt pareizākais – ļaut notikt? Ja krīt un sitas – lai! Ja uzlido gaisā – lai! Kas stingri stāv uz kājām, nekur nezudīs. Būs lemts – pieaugs, sapratīs.

Jānis Beķeris, lauksaimnieks

   Ikviena Daces Judinas grāmata rosina iet dažādus domu ceļus, risināt sarežģītas situācijas, meklēt atbildes uz daudziem kāpēc. Lasot raisās domas par draugiem un solījumiem, uzticēšanos un vārda turēšanu. Par sapratni bez vārdiem. Par dzīves baudīšanu. Darbs, mājas un sadzīve... Darbi nekad nav padarāmi. Izdari vienu, vietā uzrodas cits. Ir divu veidu cilvēki – darbaholiķi un dzīves baudītāji. Kuri laimīgāki, kuru dzīve pilnvērtīgāka? Kā panākt, lai viss būtu mērenās devās? Gandrīz kā ar ēšanu: nepaēdis nejutīsies labi, pārēdies – arī ne. Kā atrast pareizo bremžu pedāli?
   Nopietnākas pārdomas par mūžam aktuālo, neatbildēto – kur rodas ļaunums? Domāju, ka cilvēks nepiedzimst ļauns. Kā un no kurienes ļaunums ienāk cilvēkā? Vai tiešām taisnība tiem, kas tic, ka tas iedzimst un pārmantojas no paaudzes paaudzē? Sanāk – ja ļaunums iedzimts vai mantots, kļūt labam nav iespējams. Vai tiešām? Vienā un tajā pašā ģimenē, augot vienādos apstākļos, sadzīvo gan ļaunais, gan labais. Acīmredzot spēkā vides ietekme, vecāku audzināšana, apstākļi, cilvēki, kurus satiekam un ar kuriem kontaktējamies dzīves laikā. “Ābols no ābeles tālu nekrīt” – lai kur ietu vai dotos, ir jāatgriežas. Pie ābeles. Pie mātes. Apļa princips.
   Draudzība. Kopā būšana. Kopdzīve ar mīļoto vīrieti. Bet ja pienāk izvēles diena – cits ceļš, cits draugs? Cik viegli vai grūti atlaist? Cik stiprs tas smalkais, neredzamais pavediens, kas vieno?
   Domu ceļi bezgalīgi. Tāpat kā jautājumi, uz kuriem atbildes jāmeklē... katram pašam.

Ruta Skrebele, pedagoģe, literāte

   Kad ķirurģija saliek vietā skrūvītes un zobratus, vēl vajadzīgs brīnums, lai ķermenis atdzīvotos. Netverami mistiskas enerģijas klātbūtne cietušajiem liek atgriezties. Viņi ir divi, viņa – viena...
   Sērija pieradinājusi savu lasītāju pie lielām lietām, par kurām lieki jelko jautāt. Notikumi ievelk uzmanību. Nodaļas kā gardi cepumi pie kanēļkafijas... Viena, otra... Un visam cauri vijas smalkās lietas, ar kurām nākas sastapties ikdienā – uzticība, uzticamība, savējie, pēkšņi kļuvušie svešie, meli, atklāsmes, aizrautība un brīvība – vismaz tieksme pēc tās. Dažreiz nākas attālināties, lai pietuvotos. Atteikties, lai iegūtu...

Arturs Nīmanis, grāmatas mākslinieciskā ietērpa autors