Pēcvārda vietā

Vissāpīgāk griež tuvākie, visbriesmīgāk nodod savējie.
Toties pilnīgs svešinieks reizēm pastiepj siltu roku, palīdzot pakritušajam tikt laukā no savējo raktās bedres.

Triloģijas "Inde vīna kausā" pirmā grāmata "Vēstule" stāsta par notikumiem Latvijā pēdējos piecdesmit gados – laika posmā, ko mēs gandrīz ikviens esam caurdzīvojuši un kas atstājis neizdzēšamas pēdas ik ģimenē, ik dzimtā. Ikviena cilvēka liktenī. Jo nevarēja neatstāt.

Valsts iekārtu un varas struktūru maiņa, likumu maiņa, ētisko standartu maiņa...
Kā dzīvot cilvēkiem, kuri raduši baltu saukt par baltu, bet pēkšņi, pēc jaunajiem standartiem, tas izrādās melns?
Kā rīkoties cilvēkiem, kuri audzināti savas ģimenes un tuvinieku vajadzības stādīt augstāk par visu, bet nu viņiem cenšas iestāstīt, ka galvenās ir sabiedrības intereses?
Ko domāt un secināt cilvēkam, kurš redz, ka ar meliem, liekulību, dubultmorāli un nodevību var panākt vairāk, nekā ar godīgumu un apzinīgu darbu?
Vai šāda, Greizo spoguļu ideoloģijas sakropļota, paaudze spēj radīt fiziski, psihiski un emocionāli adekvātus bērnus ar stabilu pašapziņu – veselīgu nākamo paaudzi?
Vai tie mūsdienu jaunieši, kuros dzīva taisnīguma izjūta, sirdsapziņa un uzticība savējiem, ir norma vai izņēmums, kas apstiprina cinisko likumu "izdzīvo stiprākais"?
Jā, un kas šodien notiek ar mīlestību? Vai īsta mīlestība starp diviem cilvēkiem vēl ir iespējama, vai arī jau pasludināta ar utopiju un to aizstājušas surogāttattiecības?

Mēs bieži piesaucam spārnoto frāzi par īstajiem cilvēkiem īstajā vietā un laikā – kā garantu radošai veiksmei vai izdevīgai biznesa iespējai. Bet vai daudz būtiskāk nav atrast īsto cilvēku dzīvē? Cik daudz nelaimju rodas, ja saiet kopā vai apprecas neīstie. Nāk, iet, bēg, krāpj, dzer, sit... Neīsto nenoturēs ne juridiskās saistības, apliecības un zīmogi, ne solījumi Dieva un cilvēka priekšā, ne pilni naudas zuteņi.
Bet īstais – viņš vienkārši būs Īstais. Pat tad, ja citiem tā neliksies.

Visbeidzot – vai mums ir tiesības izteikt otram cilvēkam savu viedokli par to, kas uz mums nekādā gadījumā neattiecas? Ietekmēt, virzīt, uzspiest, lauzt? Un vai šim otram cilvēkam ir tiesības palūgt mūs doties ļoti tālu un beidzot ļaut viņam dzīvot?

Siltu roku līdzās vēlot,
Dace