Skrējiens pa šķēršļotu apvidu – sajūta, lasot šo darbu. Brīžam aizraujas elpa, brīžam zari sitas acīs, švīkst gar ausīm. Negaidīti, sabiezināti notikumi, un pie tā visa – cilvēka psihes vistumšākie nostūri, kas slēpj sevī skaudību, naidu, atriebību. Visam ir cēloņi, no kaut kurienes tam aug saknes. Emocionālā nestabilitāte veido robežstāvokļu personību, kura nespēj uzņemties atbildību par savu dzīvi, rīcību, visur vainu saskatot citos; skaudība un mazvērtības izjūta, miksēta ar pārākuma un savas izredzētības izjūtu – augsne, kurā koši zeļ ļaunuma un nozieguma puķes.
Astoņi dubultcipargada mēneši. Savādi, dīvaini, baismīgi, traģiski, komiski, absurdi, joprojām līdz galam nesaprotami un nesaprasti. Kas tik viss nav bijis?!
