Kā detektīvfilmā

No Daces Judinas romānu sērijas Izmeklē Anna Elizabete esmu kļuvusi atkarīga kopš Tases melnas kafijas, tāpēc ar nepacietību gaidīju šo, nu jau trīspadsmito grāmatu. Un Pēdas putekļos nelika vilties: arī šajā grāmatā tikpat grodi, interesanti un meistarīgi savītas sižeta līnijas, lai kur norisinātos darbība – Rīgā, Mežājos vai Ēģiptē.

 Autores talants precīzi aprakstīt lietas lasītājam palīdz visu notiekošo uztvert gluži kā krāsainā, labā detektīvfilmā, kas notver un nelaiž vaļā vēl ilgi pēc grāmatas nolikšanas. Arī šo, tāpat kā iepriekšējos romānus lasīju ilgi pāri pusnaktij, un pirmais, ko darīju, dzerot rīta kafiju, – ķēros pie jaunās grāmatas atlikušās daļas.

 Bija interesanti pasekot daža laba varoņa psiholoģiskajām pārmaiņām un padomāt, kāpēc cilvēki tā mainās… Protams, nesnauda arī mans žurnālistes gēns, velkot paralēles un šķetinot valstī un sabiedrībā notiekošo, jo grāmatā netrūkst aktuālu norišu un personu, kas tiek izanalizētas un dažkārt pat uzšķērstas kā ar asu nazi… Un, pat ja grāmatas sākumā lasāma autores piezīme, kas viss ir tikai fantāzija un sakritība, nekad nevajag zaudēt modrību un ļauties iežūžošanai un iemidzināšanai. Jo, citējot pašu Annu Elizabeti, – ne viss ir tā, kā izskatās, un nekad nekas nenotiek nejauši…

 Tāpat kā iepriekšējie, arī šis Daces Judinas romāns ir lieliska mūsu laikmeta liecība. Tik krāšņas sižeta līnijas un bagātīgi izzīmēti raksturi – viss vajadzīgais, lai pēc tā motīviem taptu kino! Tāpēc joprojām ticu un ceru, ka Daces darbi reiz pārtaps lielbudžeta filmā vai seriālā: materiāls teicams, labu režisoru mums arī netrūkst, un varu atzīties, ka jau pasen prātā esmu sadalījusi lomas, kurš aktieris kuru varoni vislabāk varētu nospēlēt.

Una Griškeviča, kultūras žurnāliste