Robežšķirtne

Varas un naudas dalīšanas stāsts ir vecs kā pasaulē. Laikam ritot, tas kļūst arvien izsmalcinātāks, nežēlīgāks un nekaunīgāks. Spēlē kurš kuru tiek sagrautas un izpostītas to cilvēku dzīves, kuri nejaušu apstākļu sakritības rezultātā pietuvojušies spēlētāju lokam.

 Ģenerālis Kārlis Bass pārstāv tās izmirstošās paaudzes vērtības, kurai bija principi, sapratne, mugurkauls un sirdsgudrība. Savu spēju robežās pieklājīgā vecumā esošais kungs šīs vērtības nodod nākamajām paaudzēm. Ne tikai profesionālajā jomā, bet arī ikdienas dzīvē. Viņš ir pierādījums tam, ka savā specialitātē labs profesionālis var būt arī gudrs, korekts un labestīgs cilvēks. Romānam viscaur vijas smalkā robežšķirtne starp labo un ļauno. Annas Elizabetes Pūču Mājas iedzīvotāji un draugi ir tie, kuri novērš ļaunuma sekas, lai būtu vieta svaigām un tīrām vēsmām.

 Pēdējais romāns visspilgtāk pierāda, ka Anna Elizabete nav iedomu tēls. Viņa ir loģiska, saskata kopsakarības un viņai piemīt mūsdienās izmirstošās emocijas – spēja redzēt, just un izprast. Diemžēl šādas sievietes mūsu sabiedrība nemīl, jo viņas nav ietekmējamas un manipulējamas.

 Iveta Timma ir ļoti spilgts Annas pretstats. Personība, kurai nav vērtību, bremžu, veselā saprāta vai loģikas. Toties šī būtne ir apveltīta ar aukstu aprēķinu, nelietību un manipulācijas spējām.

 Miks Kaķītis – tipisks mūsdienu standarts. Lai nebūtu jādzīvo sava dzīve, vislabāk paslēpties aiz darba. Tikmēr sadzīves problēmas risina citi, jo viņu funkcija, pēc Mika saprašanas, šajā dzīvē nav tik svarīga. Jebkurā sadzīves neveiksmē vainīgi visi citi, tikai ne pats. Iespējams, pēdējie notikumi dos nelielu apskaidrību, ka šādi turpināt vairs nav iespējams. Iespējams, pēdējā saruna ar krusttēvu būs atstājusi kaut nelielu vielu pārdomām. Privātajā dzīvē Miks jau visu zaudējis. Pat kaķis izvēlējās Annu Elizabeti. Vai Miks būs gatavs zaudēt arī darbu, vai tomēr vērsīsies pēc palīdzības pie profesora Mihailova?

 Attiecībā uz policistu neadekvāto uzvedību sadzīvē – viņus pārbauda, vai viņi atbilst dienestam, reaģēšanai, lēmumu pieņemšanai, diemžēl nav uzstādījuma pārbaudīt psihiatriskās novirzes un saslimšanas. Līdz ar to šajos dienestos strādā gan šizofrēniķi, gan sociopāti un vēl daudz kas.

 Lasot šo grāmatu, bija jādomā par pašas pieredzi – par garīgi nepieskaitāmajiem dzīvē un tiesā, par bezmērķīgu naidu, psihopātiem un nepieskaitāmajiem, par neadekvātiem policistiem ar diagnozi šizofrēnija un azartspēļu atkarīgajiem. Garīgo noviržu apraksti ir ļoti precīzi un reālistiski. Mana draudzene ir neiroloģe, arī pati pēdējos divdesmit gados daudz ko esmu redzējusi un analizējusi.

Agnija Miļūna, juriste