Tiklīdz piesēdu “nedaudz palasīt”, viss cits pārstāja eksistēt. Izrāvu cauri milzu ātrumā.

Patika, tiešām patika! Lasot, paralēli tekstam domās veidojas attēls, līdz ar to var teikt – arī noskatījos. Daudzi notikumi un tipāži pavisam konkrēti asociējas ar mūsu sabiedrību. Ar savu dzīvo iztēli izdzīvoju veselu sajūtu gammu: no dusmām “Kā tā var? Piežmiegt tādu!” līdz emocionālam pacēlumam “Jā, es darītu tieši tāpat!” Tik dziļi biju visā iekšā, ka notikumi un personāžu dzīves vēl ilgi nelika mieru, raisot pārdomas pat tad, kad bija sasniegtas beigas. Piedzīvoju pat nelielu šoka momentu: “Kā? Viss? Jau cauri?”

Ļoti patika cilvēcīgā romantikas piedeva. Protams, stipriem cilvēkiem, īpaši jau tādām sievietēm, kā Anna Elizabete, nav viegli reizēm parādīt, ka viņas var būt arī vājas un neaizsargātas.

Spodra Kaļva, bibliotekāre no Stāmerienas