– Nav nekā tāda, ko nevarētu rīt.
– Rīt nevar šodienu.
– Bet šodien jau ir rīt.

Katrs nākamais romāns par Annu Elizabeti kļūst arvien izteiksmīgāks un spilgtāks, pārdzīvojumi – sasniedz augstāku vilni. Tik reālistiski, ka raisa izbrīnu un pilnīgu līdzdzīvošanu varoņiem. Arī tagad – izsāpēja līdzi visi notikumi... Līdzko atvēru romānu, sākās pārdzīvojumi un sirsdsēsti. Attiecības starp cilvēkiem nemaz tik viegli neveidojas. Miera periodā dzīvē iestājas rutīna, bet pārmaiņu laikā sākas pārdzīvojumi. Vienā upē divreiz neiekāpsi. Ja kāpsi, būs jau citi ūdeņi un cits skatījums uz dzīvi. Un tas ir pareizi, jo dzīvē cilvēks ierodas mācīties un izvērtēt savu rīcību. Nekas nav nejaušība. Kādreiz pietiek ar vienu dienu, lai dzīve mainītos.

Lasīju, baudīju, atzīmēju to, kas pašai būtiskāks. Vēl vajadzēs krietnu laiku, lai visu izlasīto saliktu “pa plauktiņiem”. Paldies Dacei Judinai par šo romānu!

Maija Liepa, fotogrāfe un blogere