TVNET, 2014. gada 1. martā

Izstādes «Baltijas grāmatu svētki 2014» pirmajā dienā tika prezentēts Daces Judinas sarakstītais detektīvromāns «Mēnesis pie jūras». Izdevniecības «Zvaigzne ABC» pārstāve uzskata, ka detektīvromāni radot labu atkarību. Kā novēroja TVNET, grāmatai veltītajā pasākumā piedalījās ap 50 interesentu.

Detektīvromāni rada labu atkarību

Izdevniecības «Zvaigzne ABC» pārstāvji izteica detektīva autorei atzinību par grāmatas izdošanu un paveikto darbu. Viņuprāt, Dace Judina ir spējusi neiestrēgt vienā modelī, rakstot detektīvromānus. Tie radot pozitīvu atkarību, jo cilvēks lasot atklāj notikumu gaitu un pats iekšēji kļūst par detektīvu.

Grāmatas autore stāsta: romānā atšķirīgu sociālo grupu cilvēki nonāk «vienādās ziepēs» un tādējādi tiek risināta notikumu gaita.

«Zvaigznes ABC» pārstāve atzīst, ka ir jūtama Daces Judinas lielā vēlme lasītājam parādīt vidi, kur risinās kriminālie notikumi. «Ar lielu baudu Dace Judina iekārtoja SPA viesnīcu,» uzskata izdevniecības pārstāve. Grāmatas autore atklāj, ka viesnīcas infrastruktūru esot zīmējusi uz grīdas, uz A1 vai A0 formāta zīmēšanas lapas.

Lepna SPA viesnīca Kurzemes jūrmalā, kuras īpašnieci, šķiet, vajā sens dzimtas lāsts... draudīgas priekšnojautas un prātam neaptverami nežēlīgas slepkavības... un ar asu prātu un intuīciju apveltītā, nedaudz raganīgā detektīve amatiere Anna Elizabete, kura kopā ar uzticamo draugu loku jau atkal risina cilvēku un likteņu uzdotās mīklas, – tas viss ceturtajā latviešu rakstnieces Daces Judinas detektīvromānā no sērijas «Izmeklē Anna Elizabete» – «Mēnesis pie jūras», kuru šomēnes laiž klajā apgāds «Zvaigzne ABC».

Grāmatas autore – žurnāliste, redaktore, režisore Dace Judina – kopš deviņdesmitajiem gadiem darbojas presē, šobrīd – sabiedrisko attiecību un pasākumu organizēšanas jomā, taču pastiprināti interesējas arī par dzimtu vēsturi un radurakstiem, interjera dizainu un teātri. Grāmatas priekšvārdā kā atbildi uz sabiedrībā nereti sastopamo viedokli par detektīvromānu kā tikai «lētu, izklaidei un atpūtai rakstītu literatūru» autore raksta: «Detektīvi, jo sevišķi psiholoģiskie detektīvi, ir spoguļattēls. Mūsu – sabiedrības, cilvēku, galu galā arī valsts – spoguļattēls. Šobrīd, kad pasaules informatīvo telpu arvien vairāk pārpludina mainīgas ziņas, kad vakarā, gulēt ejot, vairs nezini, kur modīsies no rīta, bet no rīta nevari paredzēt, ko diena nesīs, ir divkārt svarīgi, lai līdzās būtu kaut kas, kam vēl ir saknes, – stabils, noturīgs, uzticams. Gribētos ticēt un cerēt, ka tāda ir Anna Elizabete un viņas draugi. Sauciet to par pasaku pieaugušajiem, ja vēlaties. Taču nekur nav teikts, ka lielie, stiprie un visu varošie pieaugušie neilgotos pēc pasaku mierinājuma.»

Detektīvromānu jau atzinīgi novērtējuši arī lasītāji. Tiesu psiholoģijas eksperte Ilze Brigita Veitnere atklāj, ka romānā viņu saistījuši «reljefi raksturi, negaidīti notikumu pavērsieni. Tam pamatā labas zināšanas personības un saskarsmes psiholoģijā, atsedzot un analizējot katra cilvēka iekšējos un ārējos konfliktus, slēptās tieksmes,» bet lauksaimnieks Jānis Beķeris atzīst: «Lasot šo grāmatu, vairākas reizes pieķēru sevi pie domas: cik daudz paši zinām par saviem radiem, draugiem un paziņām? Kāda uts tiem kažokā?»

Autore šo grāmatu veltījusi «visiem klusajiem, godīgajiem darba darītājiem – amatniekiem, speciālistiem, zemkopjiem, dabas zinātājiem –, kuri spēj aiz ārišķīgā spožuma vizuļiem saskatīt tukšumu, bet aiz sastrādātām plaukstām – godīga darba tīrību.»

TVNET